Varbūt šo emuāru vajadzētu pārdēvēt tā.
Es nezinu, kuru savas būtības pusi biju domājusi šeit rādīt. Droši vien uzpucēto, cilvēkiem mēdz būt tādi parādes blogi.
Laikam negribu tādu vis.
Vienvārdsakot, kad puikam bija skolā problēmas un atkal saasinājās astma un atkal māju nevarēja sakārtot un negāja uz priekšu ne NVA, ne vīrieša iecerētais (un arī manis iedomātais) mūzikas projekts -
- tad pēkšņi trauksme izlīda no kaut kādas tumšas vietas, kur to biju turējusi.
Pie audzinātājas nevarēju aiziet runāties un viss. Kļuva arvien sliktāk.
Biju nokavējusi NVA konsultāciju, un, kad viņiem zvanīju, dabūju pa muti, ne ļoti, bet tobrīd tas likās briesmīgi.
Tās bija janvāra beigas, dažas dienas pēc 29.dzimšanas dienas.
Brrrrrr.
Tajās dažās dienās man noteikti bija kādi riebīgi neirotransmiteri virs normām. Pagulēt es nevarēju, bija dažādas autonomās nervu sistēmas parādības.
Drausmīgi jūtīga, drausmīgi uzvilkta, drausmīgi bailīga.
Tajā dienā es sadūšojos un lūdzu dakterei Adaptola recepti. Wikipēdijā atradu anksiolītiķu klasi un meklēju, kas nav benzodiazepīni. Atradu arī Adaptolu un izlēmu lietot to un baldriānus vai citus augus.
Tad pat piezvanīju Armandam, izrunājos.. nu par to labo vēstuli, ko cilvēks bija uzrakstījis, to arī te vajadzēs ielikt..
izskatījās, ka viņš tāpat mīcās uz vietas, tikai "mēģinājis izlīgt ar cilvēkiem", ka viņš joprojām ir pilnīgi atkarīgs no citu uzmanības un ļoti baidās konkurēt ar kādu un visu minēto agresīvi noliedz. Šainiji.
Protams, ka viņš piekrita visam, ko es kopā ar viņu varētu darīt.. izskatās, ka viņš nezina par tāda valsts apmaksāta stacionāra esamību, uz kuru mani šodien nosūtīja.
Tikai es nezinu, vai viņš spētu pats aiziet pie psihiatra un neteikt visu laiku - "pie visa vainīgi ir citi, un savu sirdsapziņas pārmetumu dēļ viņi mani pie jums atsūtīja". bet varbūt arī tad būtu labi..
Katrā ziņā es beidzot sev atzinu, cik man grauž gan tas, ka es nevaru atrast laiku un drosmi, lai mierīgi saprastu to vēstuli un atbildētu uz tādu, gan arī Ulda nervozā un nicīgā reakcija uz uzmanības pievēršanu Armandam.
Tad sekoja zvans Agitai, - arī, lai ievāktu informāciju par Pārdaugavas trakomājas filiāli, un arī, protams, mierinājumam un uzzināšanai, kā klājas.
nu un tad vakarā jau bija mierīgāk.
galvenais bija rītā savākties aiziet uz skolu, tas bija tiešām grūti.
Sociālā darbiniece bija ilgi jāgaida, tomēr atradās un lēnām, lēnām visu izrunājām. Es nezinu, cik es novirzījos no normas un cik man varēja redzēt cauri, ka neturos kopā. Bet to pateicu uzreiz, ka man ir bail no klases audzinātājas.
Nu jā.
Ā. Pareizi, vispirms jau bija sociālo apmeklējums dzīvesvietā vai apsekojums, kā tas birokrātijā saucas.
Labi, bet traki, arī visu dienu trīcēja rokas vienkārši.
Pēc tam jau bija atlikusi tikai viena diena, piektdiena, un pēc tam jau bija brīvdienas, es neatceros, kādas. ā jā, es braucu pie Oskara. atceros, ka negribēju, lai viņš redz mani netīru un nesavāktu, es centos. Nezinu, kāds iespaids palika, viņš man diezgan atklāti stāstīja, tiesa, robežas jau bija, bet mums jau nekad nav bijušas pilnīgi drošas attiecības ar to visu pakaļskriešanu, drusciņ jau čekoja par to seksuālo neitralitāti, to varēja just, bet tas nekas..nekā citādi jau nevar iegūt kvalitāti.
Pēc tam visu vakaru spēlēju sintiņu, diezgan nikni, biju dusmīga par to, ka vēl nesen sviestošanās gaitā Dace "Lolu" bija nosaukusi par Bītlu laika dziesmu.
Nu labi, patiesībā jau par to, ka es nespēju atbrīvot sevi - savas emocijas, kādas nu tās bija, ka trauksmes rezultātā bija tikai vienas pretrunas un mežģīšanās, un ka es nevienam tāpat nebiju laba un nevarēju būt, un vide palika tikpat haotiska un saārdīta kā bijusi. (cik Oskara draugiem skaists dzīvoklis.).
Nākamajā dienā es ar Edžu neko nemācījos. Kāpēc, neatceros. Ā, Uldim bija jābrauc pēcpusdienā strādāt, līdz tam vēlās brokastpusdienas un viss. klausījāmies visi P.o.r.n.o.un ko, viņiem labs, smieklīgs pagājušā vai aizpagājušā gada albums. Un tā arī viņš nesāka mācīties.
Zālēm - mebikāram - efekts bija praktiski uzreiz, tur gan man jāmācās, lai atšķirtu baldriānu no viņa.
Pirmo reizi mūžā lietoju psihotropu vielu apzināti un ilgstoši. Nu pagaidām nekas, esmu pat ļoti apmierināta. Viela netraucē. Apziņa ir t i k a i mierīgāka.
Nu, miegs nāk vairāk, bet man liekas, tas ir no baldriāna GABA aktivitātes un no tā, ka, ja trauksmi noņem, tad tu sev atļauj gulēt vairāk.
Vairs nevaru parakstīt, bail, ka tūlīt laiks sev beigsies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru