piektdiena, 2014. gada 14. februāris

Piektdienā pusslima domāju par darbu

Nu jau ir vienpadsmit vakarā.

Es šodien domāju par darbu. Vispār jūtos diezgan draņķīgi - ir fona infekcija, lēnām rāpjas ārā bronhīts.

Domas ierosināja socu apsekojums (naudas socu, ceturtdien). Nu, dabūsim maznodrošināto izziņu, tas neko nemainīs. Nemaz.

Galva vismaz kļuva skaidrāka.

Uzrakstīju vienu dokumentu

2 komentāri:

  1. šodien atkal domāju, jo psiholoģe dzen.
    Divi neveiksmīgi darba meklējumi, kurus būtu jāieraksta IDMP (indiv.darba mekl.plāns).
    Nu??
    Pēc Alises v/d koncerta briesmīgi sāp galva un kaut kas ar simpātisko NS, spiediens vai kas. Sāp. Ne ta gulēt, ne strādāt. Ar pauzēm un lēni.
    Pūtēju koncerts gan bija interesants, tas nekas, ka tur bija tikai padsmit klausītāji.

    Nav spēka.
    No rīta sapratu, ka nebiju spējīga psiholoģei atklāt galveno iemeslu, kas ir problēma darba meklēšanā,
    Ikdienas higiēnas neesamība un nepārtraukts vāveres ritenis. Nekārtība, miega trūkums, laika trūkums, bērniem arī režīma nav.
    Ja sāks strādāt - septembrī jau tā bija. Tas ir galvenais trakais blakusefekts. Ne nomazgāties, ne paēst, ne plānot darba lietas, Tikai māja.
    Un nekāda laika.
    To nevarēju pateikt. Aiz bailēm nebūt pareizai, droši vien, jo viņa lieto pozitīvo pastiprinājumu vai kā nu to sauc - uzvedinošus izteikumus ar pielikumu "vai ne?". Un man nav mugurkaula atbildēt: NĒ.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Un veselība. Kāds fizisks darbs, kad tu krīti no kājām.
      Un mājās nevari atpūsties.
      Man ļoti negribas izlidot pārbaudes laikā bez algas. Ar pazemojumu.
      Es jau to nepateicu, ka nevarēju pavilkt ne sētnieku, ne dārznieku.

      Dzēst