šodien parādīju "Neērto vietu" pirmo reizi īstā ierakstā, nevis pašas dziedājumā,
viņai patika, teica, ka apmēram tā izjūtot pasauli.
Es jūtos mazliet vainīga. Kā nekā viņu un Uldi nodirsu arī sociem, Žannai šodien.
Cik nu nodirsu, tā saruna jau bija ne īpaši trāpīga, patizla, lai arī centos.
Nezinu, cik tur ir reāla grūtuma un cik kultūršoka, un cik tās vēlēšanās bēgt, par ko rakstīju iepriekšējā garajā palagā.
Varētu pajautāt, var būt, ka viņa ar nezin.
Uz psiheni gribas. Tas ir, uz to mēnesi.
Gribas sagatavoties un gribas neaizlekt savai varēšanai pa priekšu.
Tad jau redzēs, vai otrdien ar Guntu atkal nebūs garām - vienreiz pirms tiem pašiem divarpus gadiem bija sadursme un tad vairāk es attaisnoti negāju..
kaut kā nesanāk man saņemt palīdzību un konstruktīvi pilnveidoties.. ar tiem speciālistiem, ar ko visvairāk gribētos saprasties, nesanāk...
viss, ar labu nakti, gribas taču celties pēc piecām stundām, mizīt..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru