"Tātad sapratu, ka tas notikums – tā bilde ir tāda, kur cilvēks turas
pie durvju roktura, lai arī pašu durvju vispār sen jau vairs nav. viņa
peld gaišā nekurienē, bet veca ieraduma pēc (nejautājot sev kāpēc), ļoti
spītīgi un ietiepīgi, kā mazi bērni, turas pie tā roktura un nemet viņu
zemē pat tad, kad viņai to pasaka n-tās reizes. viņa neskatās, bet tik
jūt roktura drošās formas, satvērienu un turas, jo „tā taču kādreiz bija
tik droši”.
Un es sadusmojos uz to(sevi,protams), cik tā situācija ir absurda un
cik ļoti esmu tērējis savas stundas fiziskā laika, savas domas,
vienkārši, it kā, pa tukšo, lai parādītu no vairākiem leņķiem cik šī
situācija ir absurda. Lai vai kā. Cilvēki – lūdzu neturieties pie
rokturiem, ja tur nav durvju."
citāts - no man svarīgā pašnāvību bloga.
N u j ā.
Zinātniski tas būtu - ilūzija, vai ne.
Man arī, kā gandrīz visiem, ko pazīstu, ir tik sapiņķerētas attiecības ar savām ilūzijām. Ziedonim bija epifānija par kuģīšiem - "manā sirdī ir pilns ar nogrimušiem zemūdens kuģīšiem", kā tur sagrimuši tādi un tādi un šitādi, un beigās jāceļ ārā ar ekskavatoru, bet tur valsts kvotas un rinda jāgaida, labs, vai ne..
Es nezinu, vai tie kuģīši ir celšanas vērti.
Izsapņotais psihiatra darbs neizskatījās pēc medusmaizes, nemaz ar ne. hmmz, stacionārā..
kā tas ir - ietekmēt jau tu nevari..īpaši smagos.. Tu vari saprast un modelēt, cik tur jauki molekulas slēgājas, un viss. cilvēks paliek tev nepieejams, viņš ir aiz kognitīviem režģiem un adaptācijas ierakumiem, un nahuj/nekrāna nelīdīs ārā.
Tu vari tikai izēsties cauri tiem režģiem un ierakumiem, un mēģināt atrast kādu tārpeju viņa deformētajā Lobačevska ģeometrijā ar šķībiem leņķiem.
Un var arī nesanākt, vot tur tas cipars.
kāpēc tā doma neatstāj?
Vai es spēšu to vaicāt pshoterapeitei???????
es domāju, ka ne. es spēju sev nezinkā nodarīt sāpes un mocīt, es spēju uzbrukt citiem pēc vislabākajiem histēriķu paraugiem, bet lūk, šo melno kasti atvērt es nevaru. kas būs, kad NVA mani par šo sāks varot, es nezinu, tas būtu ļoti vajadzīgs, bet es nesaprotu, kā to panākt.
jo ātrāk saņemties, jo labāk.....
Citādi man zudīs tas, kas jau ir.
Tas ir daudz, bet drošības pilnīgi nekādas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru