sestdiena, 2014. gada 15. marts

Izlemšana "decision making"

Gribētu noskaidrot, kas, pie velna, notiek ar mani "lēmumu pieņemšanas situācijās".

Domāju, ka tas ir svarīgi...

Tikko, ceturtdien, bija tas dzīvokļa gadījums.

Tas ir: Vesko mājā viena dusmīga vecmeita tante izīrē savu tēva dzīvokli par 120 plus komunālie. Dzīvoklis ir Progresa ielas tipa, nu labi, tāds, kā ir blakus mūsu abiem kaimiņiem.

4.stāvs. Mēbeles pilnīgi nevienas. Jā, tātad kaimiņiem dzīvoklis ir par dažiem m2 lielāks - tā istaba, kas ir uz dienvidu pusi, ir riktīgi liela, kā sanāk - 5m x 3,5m = 17,5m2. Otra tāda pati kā mums tagad abas, 3,5 x 4 = 14m2. Nu un virtuve tikpat maza. Vannas istabā kāds 1m2 klāt, jo tā, loģiski, ir tikpat gara kā virtuve ar viņas koridoru (atcerēties Progresa ielu).

Koka logi. Nu jā. Balkons parastais. Viss. Kosmētiskais stāvoklis vidējs. Līdzīgs kā šeit, tikai tur līmētas tapetes, nevis krāsots.


Noteikumi: viss, ko darām, ir uz pašu rēķina un izīrētāja tajā nejaucas.

Principā tas ir cenas dēļ. Es agrāk naivi domāju, ka v i s o s dzīvokļos tā ir, tas ir, ka visur saimnieks ir ar mieru kko atmaksāt. Bet - lētajā galā ir nu tā..pašvaki ar to visu.

Dārgajā galā tas iet iekšā īrē kā amortizācija.


______________________
Trešdien ieraudzīju, sazvanīju, sarunājām uz ceturtdienu pārzvanīt.
Ceturtdien man psihene sākās, tad zvanīja Uldis un sarunāja uz vakaru skatīties.
Vakarā es aizbraucu, satiku viņu, redzējām. Sarunājāmies ar šerpo saimnieci un skatījāmies uz dzīvokli.

Neko daudz es viņu neapskatīju. Ne, kāda ir grīda - pat tagad neatceros segumu, varu tikai minēt, ne, kas redzams pa logu. Stulba bez gala.

 Pēc tam uzvilkos arvien vairāk un lūdzu Uldim, lai aizved mani uz kādu mežu padomāt. Viņš piekrita un aizveda uz Ziepniekkalna meža pakaļgalu (kur ieeja no rūpnīcu puses), stundu staigājām pa mežu un kūdras purvu.

Es būtu gribējusi rakstīt, bet pati vainīga, biju aizmirsusi mājās papīru un rakstāmo. Nekas nenāca prātā.

______________________________
Izlēmām, ka ne.

Ulda iemesli:
1. tā atkal nebūtu oficiāla īre. Līgums normāls, bet sociālajam dienestam rādīt tāpat aizliegts.

2. Mēbeles jāgādā no jauna. Konkrēti - skapji un viertuves iekārta.  Jāgādā divas gultas, ko atdot Aleksandram.

2.a. Negrib tērēt laiku un spēku, lai divus mēnešus veltītu visam pārvākšanās un dzīvokļa nodošanas procesam. Nav pārliecināts, ka mēs ar Daci spēsim kaut kā būtiski viņam palīdzēt. Uzskata, ka atstāsim viņu vienu ar šiem darbiem, aizbildinoties ar jebko.

3. ?? Relatīvi - vide. Tas ir, uz parciņu jāiet pāri ielai.

Mani iemesli.

1. vide
2. jāpārtaisa tapetes vienā istabā
3. var nebūt spēka visu pārvākt UN izmest mēneša laikā!!!
Terapija plus skola plus darba meklēšana plus slimīgums.

jā, ceturtdien bija pirmā spēcīgā mēnešreižu diena un jutos vienkārši briesmīgi. Biju bijusi NVA un terapijā, iepazinusies ar ārstējošo psihiatru un stacionāra māsu.. NVA bija stresaina gaisotne, jo man nozīmētā aģente pieņēma arī citu aģentu klientus, gaitenī liela rinda, cilvēki ar mokām turas, lai nesāktu kašķēties, kā visur gan latvieši, gan krievi. Un vēl pie gimenes ārsta akūtajā stundā paspēju, lai tiktu uz NVA, tur atkal savas lietas. Viss labi, bet stresu kaut kur nobāzt es nevarēju. Visu laiku arī baidījos, vai spēšu to dzīvokļa apskati izdarīt bez kļūdām.

Es nezinu, vai izdarīju nepareizi.

No rīta šorīt viss izskatījās tā.

Vakar mēs ar Uldi saplūcāmies faktiski par neko. Tas ir, gulēt ejot jau ceturtdien tajā trakajā dienā, man pietrūka spēka. Alise mani aicināja viņu midzināt, tad viņa sāka trakot (jo slima un mājās un garlaikojas). Tad es viņai uzkliedzu, lai viņa iet gulēt, un gāju pieUlda, lai palīdz viņu aizmidzināt. Tas pārmeta, ka pamodināju un ka es pati esot viņai neļāvusi gulēt.
Neko, es vienkārši aizgāju gulēt uz grīdas.  Iepriekš gultā ta vajadzēja pabūt, jo sāpēja mugura, mēnešreižu sāpes sakrājušās pa dienu..

Pēc tam nākamajā dienā viņš arī bija nikns,. Pirmkārt, nācās glābt situāciju manas vainas dēļ.
Es nebiju laikus viņam piezvanījusi par Edžus aizvešanu no Sirdsgaismas dienas centra.
To nācās darīt steigā un uztraukumā, jo biju vēl ierakusi telefonu gultā un nebija, no kurienes uz to piezvanīt.
Vakarā viņš vienkārši bija nikns.

Vienvārdsakot, es nezinu. No rīta domāju: redz, kā. Es biju domājusi, ka šo dzīvokli nevajag, jo gan jau kopā ar Uldi atradīsim risinājumu, kā pārciest karstumu vasarā un ieviest labāku ventilāciju - līdz brīdim, kad atradīsim ideālu variantu.
Nu jā, tur nav īsti zaļš, tajā mājā, un nav, kur labi izstaidzināt suni, jo nav kā parasti daudzdzīvokļu rajonos - zaļā zona iekšpagalmos. Tur viena māja ir iesprausta starp privātmājām ar viņu mazajiem pagalmiņiem un otrā pusē ir tuvā Ziepniekkalna galvenā iela.  Kur pastaigāt tur nav tik forši kā mūsu galā, jo ierobežo Valdeķu iela un Ulmaņa gatve.

Vai es varu paļauties, ka viņš gribēs palīdzēt? Tas ir jautājums.

Vienkāršāk būtu ievākties tur, kur tāda problēma atkrīt, jo 4.stāvs un koka logi.


Vispār to visu var vienkārši salīdzināt.
Pārvietojamais kondicionieris maksā, sākot no 200 latiem - tas ir 300 eiro. Lietotu varētu atrast par 220 eiro, 150 latiem.
Cik izmaksātu pārvākšanās?

Ekspluatācijas izmaksas: jauda ir 700-900 vati atkarībā no režīma. Tātad gandrīz kilovats par stundu, vai ne? Kas zina, cik tas maksās..
Pieļauju, ka nevajadzēs visu laiku turēt ieslēgtu, droši vien var uzlikt laika releju. Nu, ar visu to, pieņemsim, ka vajag turēt 4h x 2 ieslēgtu. 8h * 8sant/kWh = 64 sant./1euro diennaktī. Ir 30 euro mēnesī.
Nav tik traki, un tāds karstums jau parasti ilgāk par mēnesi no vietas neturas. Pārējā laikā, ieskrienoties uz/no karstumu, kondišku var likt pagaidām..uz mazu režīmu. piemēram, 4h/dn, tad ir 15 euro mēnesī.
Jūnijā 15 eur, jūlijā 25 eur, augustā 40 eur, septembrī 15. Kopā cik? 100 eur, ar 5 eur "tīro" uzviju rēķinot. 100 eur gadā par dzīvokļa karstumu. Jā.
100 eur maksā dzīves kvalitāte.

Tālāk - kas tālāk? nu..aprēķināt, cik maksā plus vēl kondiška. 250 eur + 100 = 350 eur pirmajā gadā. Kad atmaksājas? Es nezinu. Principā tad, ja var nopelnīt dzīves kval.uzlabošanās rezultātā tikpat, cik ieguldīts!
Vai varēšu?
Uldis jau negribēs ne to visu maksāt, ne ticēt, ka kādreiz atnāks cipari atpakaļ. Ak vai.
Bet piemēram, vasaras darbiem cilvēkus meklē jau tagad. Kas būs, ja noslēgs līgumu, bet karstuma dēļ nevarēs pastrādāt ne es, ne Dace, kura sāks vasarā vispār pīkstēt par to, ka viņai vispār esot brīvlaiks (pēc skolas beigšanas) un vispār esot jāmācās eksāmeniem augstskolā (kurā ar 80% varbūtību tāpat budžeta vietā netiks)?

Uldis atmetīs visam ar roku un sacīs, ka negrib nevienu no mums redzēt.

Tad sanāk, ka kļūdījos, vai nesanāk? Vajadzētu no kāda rezerves numura vēlreiz piezvanīt tai izīrētājai un noskaidrot, ir vēl iespēja vai nav, ja jau reiz man tā vajag zināt.

Otra lieta, un iespējams, galvenā - par ko jau te starp rindām visu laiku ir runa - ka es garīgi, psiholoģiski pārāk paļaujos uz Uldi.

Kas notiks, kur mēs dzīvosim pēc, piemēram, diviem gadiem?
Da es nezinu.
Jo. Edžum igauņu skolai nav nekādas vainas. Tačuko darīt ar Alises talantu?
Viņai vajadzētu pamēģināt Doma skolu. Un ja ne Doma, tad Graudu ielas mūzikas skolu.
Un vasarā pirms viņas iestāšanās atkal būs jautri???

Kas būs ar Daci? Visticamāk, ka nākamajā gadā viņa tomēr dzīvos pie mums, jo - vienkārši netiks augstskolā. Ir jau piekritusi par Rīdzi un/vai mūziķenes vidusskolas kursu. Kas nozīmē - paralēli strādāt.
Ko tas nozīmē - no vienas puses, tie 3m2 būtu lieti noderējuši.

Es tiešām nesaprotu, kā būtu bijis labāk. No vienas puses, tas, ka ir jāpārvācas, nozīmē tikai to, ka vēl nevaru strādāt - jo ir jāpārvācas. Ir brīvlaika nedēļa, kas dod šo to.
Bet kāda jēga domāt, ja es nezinu, vai Inese jau nav noslēgusi līgumu.

Kā es pieciestu to, ka parciņam jāpāriet pāri ielai? Ilgi domāju. Nezinu. Es nemāku salīdzināt ieguvumus un zaudējumus. Cik dīviani, kultūras koledžā man šī izvērtējuma metode (SWOT analīze) likās pārāk primitīva.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru